Vara caurules — pārbaudīta vērtība.
Vara caurules sekmīgi konkurē ar plastikāta un metālplastikāta ūdens piegādes caurulēm. Turklāt tās pat pēc atsevišķiem parametriem šos izstrādājumus pārspēj.
Vara cauruļvadiem neskādē baktērijas, taukvielas, eļļas u.c. vielas, un uz to sieniņām neveidojas organiski un neorganiski nosēdumi. Vara caurules ir izturīgas pret temperatūras svārstībām (temperatūras diapazons var svārstīties no — 200 līdz +250 grādiem. Tāpat varam ir zems temperatūras izplešanās koeficients. Šīs īpatnības faktiski nodrošina to, ka vara caurulēm nav bīstama ūdens sasalšana tajās.
Caurule paliek caurule?
Nespeciālistam visas caurules varbūt liksies vienādas, taču tā tas nav.
Mūsdienīgas santehnikas caurules un citus elementus (fitingus) izgatavo no vara, kas dezoksidēts ar fosforu. Šāda materiāla kausēšanas temperatūra sasniedz 1083 °C. Izstrādājumam piemīt augstas antikorozijas īpašības, tas nezaudē savas īpašības ekspluatācijas laikā, un viegli padodas lodēšanai.
Zinātāji teic, ka vara cauruļu kalpošanas laiks var būt pat 50 gadi.
Sadzīves sistēmās izmanto divu veidu caurules: atkvēlinātas un neatkvēlinātas. Pirmās tiek pakļautas termiskajai apstrādei, kā rezultātā kļūst mīkstas. Tas atvieglo montāžu, diemžēl, izturības rādītāji izstrādājumiem, salīdzinājumā ar neatkvēlinātajām, samazinās.
Hermētiska savienošana
Vara caurules savā starpā savieno ar apspaides vai lodējamiem fitingiem (dažādas formas un pielietojuma pārejas savienotājelementiem). Šos elementus izgatavo no misiņa. Fitingā atrodas saspiešanas gredzens, kas nodrošina hermētisku stiprinājumu. Gredzenu pievelk ar uzgriezni, izmantojot uzgriežņu atslēgu. Šādus fitingus ieteicams izmantot vietās, kur nav iespējams izmantot savienotājiekārtas ar atklātu liesmu, un kur ekspluatācijas laikā iespējams pārbaudīt savienojumu hermētismu.
Tērauda vai plastikāta cauruļu savienošanai ar vara izstrādājumiem tāpat izmanto fitingus. Detaļa jāizjauc, uz caurules jāuzmauc saspiešanas uzgrieznis un gredzens. Pēc tam vara cauruli ar uzgriezni un gredzenu jāievieto fitingā, un uzgrieznis jāpievelk līdz galam.
Ražotāji piedāvā dažādu izmēru un konfigurāciju fitingus, un gandrīz vienmēr iespējams atrast tieši to, kas nepieciešams.
Tomēr jāņem vērā, ka saspiešanas elementi nav visdrošākais savienošanas veids, un nereti šajās vietās rodas sūces. Cauruļu savienošanā eksistē arī kapilārās lodēšanas fitingi. Šķidruma līmenis plānā caurulē vai kapilārā kļūst augstāks par normālo tāpēc, ka molekulas pievelkas savstarpēji un pie caurules sieniņām. Šis efekts ļauj izkausētajai lodalvai vienmērīgi izplatīties pa lodvirsmu neatkarīgi no caurules stāvokļa. Šajā procesā nepieciešami speciāli fitingi.
Lodēšanu vara cauruļu savienošanā izmanto tad, ja savienojuma vieta atradīsies zem apdares (grīdā, sienās u.tml.), vai tad, ja ekspluatācijas laikā nav iespēju kontrolēt tās stāvokli.
Montāžas īpatnības
Vara cauruļu pielietojuma iespējas ir plašas: aukstā un karstā ūdens apgādē, apkures, kondicionēšanas un gāzes padeves sistēmās.
Sagatavošanās montāžas darbiem jāsāk ar cauruļu sagriešanu nepieciešamajā garumā. Vislabāk to paveikt ar speciālu cauruļu griežamo vai metāla šķērēm. Pēc tam ar vīli vai kasīkli griezuma vietas attīra un nogludina. Ja montāžā nepieciešamas specifiskas, sarežģītas konfigurācijas formas caurules, palīgā jāņem speciāls cauruļu izliekšanas instruments.
Dažkārt sistēmās vara caurules nepieciešams savienot ar citiem materiāliem. Piemēram, aukstā un karstā ūdens apgādes sistēmās var rasties nepieciešamība vara izstrādājumus savienot ar misiņu, tēraudu plastikātu. Šādām kombinācijām nav korozijas riska. Savukārt vara un cinkotā tērauda savienošana elektrolītisko procesu rezultātā var radīt cinkotā tērauda caurules bojājumu. Tāpēc savienošanā vajadzētu izmantot misiņa fitingu, turklāt ūdens kustībai jānotiek virzienā no cinka uz varu, nevis otrādi.
Avots
